Pēc ilgākiem laikiem atkal šeit parādos. Neesmu jau nekāds brunču mednieks kā mans pudeles brālis (bijušais) Antons. Viņš nogaida kad dāmas izkar savus brunčus uz veļas auklas un tad šauj pa tiem ar savu veco bisi un trāpa arī. Un tā viņš arī apprecējās ar savu mūža mīlestību. Bet ja nebūtu es, tad arī viņš nebūtu apprecējies jo ir kautrīgs pēc dabas. Bet Apinīti veselu iepakojumu dēļ tā zaudēju derībās.
Bet par to visu var grāmatā izlasīt.
Tā kā es te vēl brīvs no Zemgales laukiem. Un varbūt, ka starp visādiem komercpiedāvājumiem un trešā un n-to meklētājām kāda vientuļa pērle paslēpusies. Svešas ģimenes nav interešu sfērā.
Jūsu Ješka Blusumaiss.