Kā tas viss sākās? Tas vēl kādu brītiņu pirms tam-kad mani augstie papēdīši kļuva regulāri mitri. Iesākumā tas viss atnāca no nekurienes. Vienkārši patika.* Tas bija vasarā Rīgā pirms gadiem 20. Kā jau mēdz notikt - pēc tveicīgas dienas uznāca vakara negaiss. Pa īstam, ar visai traku lietusgāzi. Un man - ar kārtējo iepirkuma grozu vajadzēja iet no lielveikala mājās,apmēram kādu kilometru.
Nu gāju, lietus lāses smagi dauzījās pa lietussargu. Manas krosenes jau - kur ta' liksies - arī jau bija visai slapjas. Un - TAD pieturā no tramvaja izskāpa viena sieviete. Manu skatu pievilka: kājās bija sarkanas siksniņu sandales uz 7 centimetru papēdīša.No tramvaja izkāpa vēl daži cilvēki, viņi uzmanīgi skatījās riņķī, lai saudzīgi apietu tās garās ielu straumes.Izņemot šo sievieti...
Sieviete uz sarkanajiem papēdīšiem pa taisni gāja caur straumēm tālāk, ar papēdīšiem šļakstinot lietainajos ūdeņos. Izskatījās, ka pašai tas patika. Dāma gāja uz pretējo pusi, nekā man vajadzēja iet. Bet es neviļos sekoju viņai. Sieviete pagāja vēl pāris kvartālus, līdz iegāja durvīs- kur laikam dzīvoja. Pats galvenais: ar šiem papēdīšiem droši brida lietusgāzes peļķēs. Un nevaikstījās. Man šis palika atmiņā. Kas tālāk sekoja, par to turpmāk.
Комментарии