English after the latvian this for the memories because every start have end
Pēc divām jutekliskām nedēļām Rīgā es klīdu pa visām vietām, kur pulcējas LGBT kopiena, bet veiksme mani apieta. Darba draudzenes čukstus pavedināja mani uz šo vietni. Nevilcinājos — izveidoju kontu, un, pirms pat paspēju to izpētīt, manu iesūtni pārpludināja ziņojumi — katrs kā īslaicīga dzirkstele, bet neviena neaizdedzināja manu uguni. Tāpēc es izlāju savu dvēseli savā stāstā — nefiltrētā, kaislīgā transmeitenes, atkarīgas no seksa, teiksmā. Mani vārdi vilināja ziņkārīgus skatienus uz manu profilu. Viens profils lika man apstāties. Viņas ķermenis bija šedevrs — izliekumi, kas lūdzās tikt glāstīti, krūtis pilnīgi sulīgas un apaļš dibens, kas modināja manas dziļākās ilgas. Bet mani visvairāk piesaistīja viņas foto, uzņemts šikā, vilinošā vietā. Kā Rīgas jaunpienācējai man gribējās atklāt šīs vietas noslēpumus.
Es ieslīdēju viņas ziņojumos ar trim pavedinošiem vārdiem: “Zini kādu šiku bāru?” Man vajadzēja vietu, kur apburt savu priekšnieku un kolēģus ar dzērieniem. Pēc divām stundām viņas atbilde uzliesmoja manā ekrānā, un mēs iegrimušas garā, elektriskā sarunā. Es alkstu viņas zināšanas — viņa pazina katru Rīgas juteklisko stūrīti un ar spilgtām detaļām aprakstīja katru vietu. Pēc stundas karstas tērzēšanas viņa samurmināja: “Es varu rezervēt galdiņu tev un taviem draugiem — varbūt tāpēc, ka tu nerunā latviešu valodā.” Viņas piedāvājums šķita kā glāsts. Es pateicos, sirdij pukstot straujāk. Viņa nosauca vietu, solot rezervāciju laikam, kad mēs ar kolēģiem būsim tur. Nezinu, kāpēc, bet viņas pārliecība lika man pilnībā uzticēties.
Mēs ieradāmies, un vieta bija tīra pavedināšana — elpu aizraujošs skats uz Rīgu, kas gulēja zem mums, kokteiļi, kas garšoja pēc grēka. Viņa mums bija nodrošinājusi labāko galdiņu, kā es biju lūgusi divu stundu atelpu no darba noguruma. Apmēram pēc stundas un 45 minūtēm es ieraudzīju vīziju cieši piegulošā purpura kleitā, kas slīdēja uz mūsu pusi, atņemot man elpu. Viņas balss bija samtains čuksts, salds un grēcīgs, tāds, ko gribētos dzirdēt tumsā. Es sastingu, kad viņa izdvesa manu vārdu, viņas pirksti viegli pieskārās manai rokai uz galda, sūtot caur mani satricinājumu. “Es zināju, ka mēs atkal tiksimies,” viņa teica, ievilkdama mani apskāvienā, kas mani apbēra ar viņas reibinošo smaržu. Mans ķermenis mani nodeva, kaislīgi reaģējot uz viņas burvestību.
Viņa pārvaldīja galdiņu ar vieglu valdzinājumu, iepazīstinot sevi ar pārliecību, kas lika sirdīm sisties straujāk. Viņa pat runāja latviešu valodā ar manu priekšnieku, viņas balss pilēja ar šarmu, it kā viņa viņu pazītu mūžīgi. Ar viltīgu gājienu viņa pajautāja par viņa sievu, atgriežot viņu realitātē. Viņš kaut ko nomurmināja, savāca manu labāko draugu, viņas draugu un vēl vienu kolēģi un aizgāja, atstājot mūs divatā. Tur gaisā sabiezēja skandalozs solījums...
English
Комментарии