Četrotne veikli visi rindiņā iekārtojās lielajā dīvānā pamīšus – sākumā lielākā sieviete (S1), tad vīrietis (V1), maziņā (S2) un atkal vīrietis (V2). S1 ērti atlaidās, pacēla savas garās kājas uz dīvāna, un pavērusi tās plati vaļā, atklāja manam skatam savu kājstarpīti. “Vari sākt” – viņa tikai piebilda. Nometies rāpus, pietuvināju savu mēlīti sārtajai spraudziņai. Slidināju mēlīti pa kaunuma lūpiņām augšup un lejup, cenzdamies ar mēles galiņu pa laikam sataustīt klitoriņu. Nedaudz ar pirkstiem pavēru lūpiņas plašāk, lai dziļāk piekļūtu viņas šķirbiņai. S1 nedaudz iekunkstējās un notrīcēja, bet es turpināju mēlīti apļot ap viņas klitoru, pa brīdim ievirzīdams mēlīti šķirbiņā, ar katru reizi dziļāk. Nedaudz atrāvos no kājstarpītes un pamanīju, ka abi vīrieši skatījās uz mani un “masēja” savus locekļus, bet S2 ieņēmusi līdzīgu pozu kā S1, darbojās ap savu kājstarpīti. Noliecos, lai turpinātu iesākto. Nu jau S1 bija pati ar roku pirkstiņiem papletusi savas kaunuma lūpiņas, un mana mēle nepiespiesti varēja piekļūt šķirbiņai un klitoram. Centos ātrām mēles darbībām kairināt klitoru, kas nu jau bija piebriedis, ik pa brīdim to aptverdams ar lūpām un pasūkdams. Manu nodarbi pārtrauca vīrieša balss: “Laiks!” Tagad atcerējos, ka man taču katram bija veltītas tikai 5 minūtes, bet neiedomājos, ka laiks tiks tik strikti uzraudzīts. Bet noteikumi ir noteikumi, un es lēnām pārrāpoju pie nākamā. V1 vēl joprojām bija satvēris savu locekli ar roku, bet redzēdams manu pārvietošanos, pavirzījās tuvāk dīvāna malai. Noliecos un pats satvēru viņa locekli ar roku un pievirzīju tuvāk mutei. Nedaudz palaizīju ar mēli locekļa galviņu, apņēmu to ar lūpām, pasūcu un ar mēles galiņu pakairināju caurumiņu locekļa galā. Jau pēc mirkļa uzslidināju savu mutīti dziļāk uz locekļa, tad atkal ārā un tā vairākas reizes. Turpināju ar roku arī braucīt locekli, to visā garumā arī saslapinot. Uzsāku vienmērīgi un ritmiski ņemt mutītē. Jau pēc mirkļa sajutu arī V1 gurnu kustības pretī manai mutei, un nu jau mana roka uz locekļa nebija nepieciešama, loceklis viegli un līgani slīdēja manā mutītē. Pēkšņi blakus manai sejai parādījās S2 seja, kura satvēra V1 locekli un veikli to ieslidināja savā mutītē, nedaudz to pasūkādama, viņa ar roku atkal pārvirzīja locekli tuvāk manai mutei un es atsāku sūkāt to. Tā pārmaiņus ik pa laikam ar S2 mainījāmies. Un tad atkal atskanēja kārtējais: “Laiks!” un es pārvirzījos vienu pozīciju tālāk. S2 jau bija gatava, jo atlaidusies gulēja platām kājiņām, kuras ar rokām pieturēja abi blakus esošie vīrieši. Skats bija burvīgs, jo kājstarpīte bija pilnībā izskūta, šķirbiņa bija maza, šaura un jau mikla. Ar pirkstiņiem pavēris maziņās kaunuma lūpiņas, es uzreiz pieplaku ar mēli šim skaistumam. Nekavējoties, uzreiz uzsāku ļoti ātras mēlītes darbības, bez kautrēšanās arī dziļi ievadot mēli viņas šķirbiņā, cik nu mana mēlīte varēja. Manas darbības vēl paātrināja fakts, ka S2 pati aizsniedzās līdz klitoriņam un ar pirkstiņu to strauji berzēja. Mana mēle kā traka šaudījās ap kaunuma lūpām, tad atkal šķirbiņā un atkal ap kaunuma lūpiņām. S2 apslāpēti kunkstēja un izbaudīja manas mēlītes darbības. S2 ar diviem pirkstiem pilnībā atsedza savu klitoriņu un es uzreiz šo mājienu sapratu, stipri piesūkdamies pie tā. Tagad mēlīte šaudījās ap klitoru ik pa laikam to aptverot ar lūpām un pasūcot. “Laiks” – atskanēja jau man tik labi zināmā komanda. V2 bija piecēlies kājās pie dīvāna un jau virzīja savu locekli tuvāk man. Notupos uz ceļiem un V2 uzreiz to ievirzīja manā nedaudz pavērtajā mutē. Šeit gan nekādas lēnas kustības vairs nesanāca, jo loceklis samērā strauji tika virzīts man mutē, un man atlika to tikai sūkāt. Ik pa laikam loceklis tika pilnībā izvilkts no manas mutes, bet tūlīt ar jaunu sparu tas nonāca tur atpakaļ. Pārējie jau bija izkāpuši no dīvāna un vēroja kā mani ņem mutītē V2. Sievietēm rokās bija sulas glāzes, V1 glāstīja savu locekli. “Super, laiks beidzās!” – iesaucās S2 – “Tagad vari nedaudz atpūsties, padzerties un tad ķeramies pie eksāmena 4 uzdevuma”. Piecēlies, no galda paņēmu sulas glāzi, apsēdos krēslā. Prātā visu laiku bija domas par to, kas mani sagaida pēdējā uzdevumā un vai spēšu nokārtot “eksāmenu”.
Turpinājums drīz…
Comments