Viņi bija satikušies tikai pirms pusstundas, lietainā vakarā, mazā bārā pie ostas. Viņa vēl smaržoja pēc svaiga lietus un citrusaugļiem, mati viegli viļņojās ap pleciem, acis tumšas un ziņkārīgas. Viņš bija mierīgs, ar klusu smaidu un balsi, kas lika viņai nedaudz aizturēt elpu.
Saruna aizritēja pārāk viegli, it kā viņi viens otru būtu pazinuši jau sen. Kad viņi izgāja ārā, pilsēta bija klusa, gaismas atspīdēja uz slapjā bruģa. Viņš piedāvāja pajumti no lietus, vecu dzīvokli ar augstiem griestiem un logiem Rīgas centru. 
Tur, puskrēslā, laiks izšķīda. Pieskārieni bija piesardzīgi. Viņas pirksti atrada viņa plaukstu, un tas bija pietiekami, lai viss kļūtu skaidrs. Elpa sajaucās, klusums kļuva skaļāks par vārdiem.
Tā nebija tikai kaisle. Tā bija nakts, kurā divi svešinieki uzdrošinājās būt pilnīgi klātesoši. Un tieši tāpēc  neaizmirstama.

Komentāros gaidu Jūsu vīzijas,kas norisinājās naktī,lai tā būtu neaizmirstama.